Masīvkoka grīdas segums

Pēdējos gados mājokļu apsildē popularitāti ir iemantojusi “siltā grīda”, kas no apkures veidiem, vismaz pašlaik, tiek uzskatīta par visefektīvāko. Šī iemesla dēļ masīvkoka grīdas segumi ir zaudējuši savu popularitāti, jo tā izmantošana virs siltās grīdas nav labākā izvēle. Koks reaģē uz temperatūras izmaiņām un pastāv risks, ka tas ar laiku var deformēties. Turklāt masīvkoks kavē siltuma cirkulāciju, padarot apkures sistēmu mazāk efektīvu.

Taču, lai gan masīvkoka grīdas segumu nav ieteicams izmantot uz siltajām grīdām, der atcerēties, ka tādām grīdām ir arī priekšrocības. Vislielākā priekšrocība noteikti ir grīdas ilgmūžība, jo pareizi ieklāts un uzturēts masīvkoka grīdas segums var kalpot pat vairāk kā simts gadus. Turklāt, novērots, ka vēsturiskās ēkās, kurās uz masīvkoka grīdas segumu ir uzklāts kāds iepriekšējo gadu populārais grīdas segumus, piemēram, preskartons vai kas mūsdienīgāks – lamināts, to demontējot, grīdas segums ir saglabājis savu funkcionalitāti par spīti tam, ka ekspluatācijas apstākļi nav bijuši atbilstoši. Šādu grīdu atjaunojot, veicot virskārtas slīpēšanu un virsmas apstrādi, piemēram, ar cietā vaska eļļu, grīda atkal atgūst savu iepriekšējo izskatu. No šī varam secināt, ka masīvkoka grīdas segums, lai gan jūtīgs pret apkārtējās vides temperatūras un mitruma izmaņām, ir arī izturīgs pret dažādām “pārestībām”. Turklāt grīdas segumu ir iespējams atjaunot vairākkārt, jo vienā slīpēšanas reizē tiek noņemti tikai daži milimetri grīdas virskārtas. Piemēram, viena no populārākajām alternatīvām ir vairākslāņu parkets, kura virskārta ir tikai dažus milimetrus bieza, tādēļ teorētiski to var atjaunot tikai vienu reizi, bet masīvkoka grīdas seguma biezums parasti ir vismaz divi centimetri, bet ļoti bieži tie ir pat 4 – 5 centimetri, kas nozīmē, ka tā atjaunošana ir iespējama ļoti daudz reižu. Ne mazāk nozīmīgs aspekts ir tas, ka masīvkoks ir dabisks materiāls un tam piemīt virkne īpašību, kas ir svarīgas mūsu veselībai. Piemēram, apstrādājot to ar dabīgiem apstrādes līdzekļiem, tas ekspluatācijas laikā neizdala ķīmiskus savienojums, kas var būt kaitīgi veselībai. Dabisks materiāls ir patīkamāks arī taustei, jo ir “siltāks”, kas svarīgi, ja mājās ir bērni, kuri rotaļājas uz grīdas. Turklāt masīvkoka grīdas segums “var parādīt” kāds mikroklimats ir telpā. Piemēram, ja apkures sezonā grīdas segumā parādās nelielas spraugas, varam secināt, ka gaiss telpā ir ļoti sauss un to būtu nepieciešams mitrināt. Šīs īpašības padara masīvkoku īpaši piemērotu iekštelpām, it īpaši bērnistabās un guļamistabās, kur svarīga ir tīra un veselīga vide.

Domājot par masīvkoka grīdas segumu, daudziem tas vēl aizvien asociējas ar vienkāršiem, taisniem dēļiem un klasisku izskatu, kur vienīgās variācijas ir platumā un garumā. Taču arī šajā jomā ir inovācijas. Piemēram, jau gandrīz desmit gadus Latvijā ir pieejams masīvkoka līklīniju grīdas segums, kas ikvienu mājokli padarīs unikālu. Lai gan tas izskatās atšķirīgi no klasiskā grīdas seguma, tam ir tās pašas īpašības, kuras aprakstītas šajā rakstā.Masīvkoka grīdas segums ir ieguldījums gan mājokļa kvalitātē, gan iemītnieku labsajūtā. Ja veicat ēkas būvniecības vai mājokļa remontdarbus, apsveriet iespēju savā mājoklī ieklāt masīvkoka grīdas segumu, jo tā ir videi un veselībai draudzīga izvēle, kas kalpos gadiem ilgi.