Masīvkoka apdares materiālu izvēle jāsāk jau projekta plānošanas stadijā

Būvniecībā viens no biežāk izmantotajiem materiāliem ir masīvkoks, lai gan pēdējos gados tam būtisku konkurenci rada dažādi mākslīgi radīti materiāli, kuri ir lētāki vai ar uzlabotām montāžas vai ekspluatācijas īpašībām. Tomēr, ņemot vērā, ka masīvkoks ir dabisks materiāls un viegli pieejams, to vēl joprojām izmanto būvniecībā. Masīvkoks arvien biežāk tiek izcelts arī kā ilgtspējīgs būvmateriāls. Eiropas Komisijas un IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) pētījumos norādīts, ka koksne būvniecībā darbojas kā ilgtermiņa oglekļa krātuve, piesaistot CO₂ visā ēkas ekspluatācijas laikā. Salīdzinot ar tēraudu vai betonu, masīvkoka ražošana patērē būtiski mazāk enerģijas, kas ir viens no iemesliem, kādēļ koksne tiek aktīvi izmantota ilgtspējīgās un videi draudzīgās būvniecības projektos Eiropā.

Sākot ēkas projektēšanu un dizaina plānošanu, ir svarīgi arī izvēlēties, kādi apdares materiāli tiks izmantoti gan fasādei, gan iekštelpām, jo tas var ietekmēt gan to, kādus būvmateriālus izmantot ēkas karkasa būvniecībā, gan citus ar būvniecību saistītus risinājumus. Piemēram, osis vai ozols ir salīdzinoši smagāki (koksnes blīvums ir aptuveni 600–750 kg/m³) nekā mākslīgi materiāli, tāpēc jāizvēlas tādas konstrukcijas, kas spēs svaru izturēt. Masīvkoka grīdas neizmanto, ja ēkas apsildē izmanto siltās grīdas, jo tā adsorbēs siltumu un mainīs arī savu sākotnējo izskatu – plaisās.

Interjera un arhitektūras pētījumos secināts, ka dabīgu materiālu izmantošana interjerā pozitīvi ietekmē cilvēka labsajūtu, piemēram, tie var samazināt stresu, uzlabot emocionālo komfortu un telpas kopējo uztveri. Viena veida koksnes izmantošana dažādos interjera elementos palīdz radīt harmonisku vidi, tādēļ iekštelpās, plānojot izmantot masīvkoka mēbeles, tādu pašu koksni izmanto grīdlīstēm, durvju aplodām un citos iekštelpu apdares materiālos, radot vienotu koptēlu. Šo iemeslu dēļ, ja jau sākotnēji nav pieņemts lēmums, kādus materiālus izmantot ēkas apdarē, var rasties situācijas, kurās masīvkoku nevarēs izmantot vai arī tas radīs papildu izmaksas, piemēram, pielāgojot konstrukcijas.

Plānojot ēku, svarīgi ņemt vērā arī tās izmantošanas mērķus, piemēram, publiskā ēkā, kurā ir liela noslodze, apdares materiāliem jāizmanto cietkoksne, piemēram, osis vai ozols. Savukārt ēkās ar lielu mitrumu, piemēram, pirtīs, jāizmanto mitrumizturīga koksne – apse, melnalksnis, liepa vai cita. Fasādes dēļiem jābūt izturīgiem pret mainīgiem laikapstākļiem, tāpēc visbiežāk izmanto materiālus no priedes vai egles, kas ir izturīgi arī pret skarbiem laikapstākļiem ar lieliem kontrastiem. Atbilstoša materiāla izvēle ir svarīga, lai izvēlētais risinājums kalpotu ilgtermiņā un jau pēc dažiem ekspluatācijas gadiem nebūtu jāveic vērienīgi remondarbi vai pat ēkas rekonstrukcija.

Jāņem vērā, ka būvniecība ir izteikti sezonāla joma, tādēļ arī materiālu un meistaru pieejamība ir atkarīga no sezonas. Sākoties pirmajam siltajam laikam pavasarī, sākas arī ārdarbu sezona, un tā ilgst līdz pat rudenim. Savukārt rudens un ziemas periodā būvniecība notiek iekštelpās, un tiek veikti iekšdarbi, kā, piemēram, grīdu ieklāšana un sienu apdare. Plānojot būvdarbus un izmantojamos materiālus, jāņem vērā, ka aktīvajā darbu sezonā var būt situācijas, ka ne meistari, ne materiāli nav pieejami. Tādēļ ne tikai būvdarbu veicēji ir jāsarunā laicīgi, bet arī nepieciešamos apdares materiālus ir ieteicams meklēt jau aptuveni pusgadu pirms tie būs nepieciešami. Tas arī var palīdzēt nedaudz ietaupīt uz materiālu izmaksām, jo materiālu izgatavotājs var saplānot vairākus līdzīgus pasūtījumus kopā, kas savukārt ļauj nepieciešamo ražošanas izejmateriālu iegādāties lielākā apjomā un lētāk.

Būtiski, ka pareizi izvēlēti masīvkoka apdares materiāli, pareiza to montāža un atbilstoša to uzturēšana un kopšana ekspluatācijas laikā rada vērtību, kas ne vien ilgtermiņā ietaupīs, jo nebūs nepieciešami būtiski remontdarbi, bet arī veidos vēsturisku vērtību, kas pārtop par kādas ēkas vai laikmeta stāstu.